Bāddoberāna (Bad Doberan)
Bāddoberāna ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Rostokas.
Bāddoberāna radās 1171. gadā, kad cisterciešu mūki šeit nodibināja klosteri. Līdz 18. gadsimta beigām Bāddoberāna bija neliels ciematiņš. Pilsētas daļa Heiligendamma, kas dibināta 1793. gadā un atrodas tieši pie jūras, ir vissenākais piejūras kūrorts Vācijā. Ar Bāddoberānu, kas atrodas 6 kilometrus iekšzemē, to savieno šaursliežu dzelzceļš, saukts par Molli. 1932. gada augustā Bāddoberāna bija pirmā pilsētā Vācijā, kura Ādolfam Hitleram piešķīra goda pilsoņa nosaukumu. 2007. gada jūnijā šeit notika G8 samits.
Bijusī klostera baznīca - Bāddoberānas minsters (celts 1368. gadā) ir ievērojams ķieģeļu gotikas paraugs. Pilsētā notiek ikgadējs džeza, roka un eksperimentālās mūzikas festivāls Zappanale.
Bāddoberāna radās 1171. gadā, kad cisterciešu mūki šeit nodibināja klosteri. Līdz 18. gadsimta beigām Bāddoberāna bija neliels ciematiņš. Pilsētas daļa Heiligendamma, kas dibināta 1793. gadā un atrodas tieši pie jūras, ir vissenākais piejūras kūrorts Vācijā. Ar Bāddoberānu, kas atrodas 6 kilometrus iekšzemē, to savieno šaursliežu dzelzceļš, saukts par Molli. 1932. gada augustā Bāddoberāna bija pirmā pilsētā Vācijā, kura Ādolfam Hitleram piešķīra goda pilsoņa nosaukumu. 2007. gada jūnijā šeit notika G8 samits.
Bijusī klostera baznīca - Bāddoberānas minsters (celts 1368. gadā) ir ievērojams ķieģeļu gotikas paraugs. Pilsētā notiek ikgadējs džeza, roka un eksperimentālās mūzikas festivāls Zappanale.
Ģeogrāfiskā karte - Bāddoberāna (Bad Doberan)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |